Asturianu

editar

  Pronunciación y silabación: [ ˈru.so ]

  Forma d’axetivu

editar
  1. Forma neutra de rusu.


Aragonés

editar

  Pronunciación y silabación: [ ˈru.so ]

  Sustantivu (1)

editar

singular masculín ruso, femenín rusa; plural masculín rusos, femenín rusas

  1. (Xentiliciu) Rusu (habitante).

  Pallabres rellacionaes

  Sustantivu (2)

editar

masculín singular ruso ensin plural

  1. (Llingüística) Rusu, llingua rusa.

  Axetivu

editar

singular masculín ruso, femenín rusa; plural masculín rusos, femenín rusas

  1. (Xentiliciu) Rusu, de Rusia.
  2. (Filoloxía) Rusu, de la llingua rusa.

  Pallabres rellacionaes


Español

editar

  Pronunciación y silabación: [ ˈru.so ]

  Sustantivu (1)

editar

singular masculín ruso, femenín rusa; plural masculín rusos, femenín rusas

  1. (Xentiliciu) Rusu (habitante).

  Pallabres rellacionaes

  Sustantivu (2)

editar

masculín singular ruso ensin plural

  1. (Llingüística) Rusu, llingua rusa.

  Axetivu

editar

singular masculín ruso, femenín rusa ; plural masculín rusos, femenín rusas

  1. (Xentiliciu) Rusu, de Rusia.
  2. (Filoloxía) Rusu, de la llingua rusa.

  Pallabres rellacionaes

Referencies

editar
  • Diccionario de la Real Academia Española; Real Academia Española, 2014, 23ª edición ISBN: 9788467041897. Versión on-line.


Gallegu

editar

  Pronunciación y silabación: [ ˈru.so ]

  Sustantivu (1)

editar

singular masculín ruso, femenín rusa; plural masculín rusos, femenín rusas

  1. (Xentiliciu) Rusu (habitante).

  Pallabres rellacionaes

  Sustantivu (2)

editar

masculín singular ruso ensin plural

  1. (Llingüística) Rusu, llingua rusa.

  Axetivu

editar

singular masculín ruso, femenín rusa; plural masculín rusos, femenín rusas

  1. (Xentiliciu) Rusu, de Rusia.
  2. (Filoloxía) Rusu, de la llingua rusa.

  Pallabres rellacionaes

Referencies

editar